Kad darbi padarīti, ģimene pabarota, dejot ir apnicis, nirt neļauj un slēpot vēl nav uz kā, rodas jautājums - Ar ko aizpildīt savu brīvo laiku?
Tā nu kādā vēlas vasaras pēcpusdienā, sērfojot internetā, es uzdūros skaistiem un mazāk skaistiem tamborējumiem. Atcerējos, ka savulaik skolā tiku to mācējusi un nolēmu pamēģināt vai arī tagad, pēc gadiem 15-20 man kaut kas izdosies. Sameklēju mājās tamboradatu, nopirku kokvilnas diegu un iesāku tamborēt sev kleitu. Jau uzreiz sapratu, ka elementāri raksti man padodas viegli, pie grūtākiem ir jāpiestrādā, tā pat kā pie apģērba konkrētām detaļām. Pats galvenais, ko sapratu, ir tas, ka man patīk. Un tā vakaru pēc vakara ar maniakālu apetīti es metos virsū saviem rokdarbiem. Kleitas īsas, kleitas garas, topi, svārki, šorti. Tā varētu turpināt līdz bezgalībai, ir tik daudz skaistu lietu un rakstu, ko varētu notamborēt vai uzadīt, bet.... ar prātu es saprotu, ka tuvākajos 100 gados ne man, ne manai ģimenei nenovalkāt visu to, ko es labprāt uzmeistarotu. ... |
Komentāri (0)